1. Modisms: sajūta, ka jūs neesat nekas, ja nerīkojaties saskaņā ar jaunāko modi; bieži sastopams vienlaikus ar pieķeršanos grupas identitātei.
2. Aktīvisms: a) identitātes atrašana akcijās, kas nepieciešamas jūsu apkārtnes, vides, sabiedrības, planētas uzlabošanai; b) akciju cilvēku "kustība". Kas IR aktīvists? Vai ikviens var BŪT aktīvists? Vai ir jārīkojas saskaņā ar kādiem noteikumiem, lai būtu aktīvists? Vai aktīvisti ir savādāki; labāki; brīvāki* nekā citi cilvēki?
(* Izsvītrojiet to, kas jums nepatīk!) Vai aktīvisti patiešām ir tie labie, ieinteresētie, nepatērētāju stila cilvēki, par kādiem viņi (šķiet) sevi uzskata? Vai viņiem nepiemīt "normālu" cilvēku netikumi? Atkarība no narkotikām, modes, demagoģiska domāšana, netaisnīgums un vēl citi? Kas tur ir tik labs? Vai arī tas ir tikai pienākums, ko cilvēki sajūt kā aicinājumu veikt šo darbu (tāpat kā vidusmēra mācītājs)? Nasta, grūta un neapmierinoša dzīve labas lietas dēļ?
Cik man zināms, nekas tamlīdzīgs. Aktīvisti ir vienkārši cilvēki tāpat kā visi citi, viņiem tāpat kā citiem ir netikumi un paradumi, un strādāšana "labas lietas" vārdā nepadara viņus par labākiem cilvēkiem. Daudziem aktīvistiem ir tieksme uzturēties kopā jaukajās aktīvistu vietās, kļūt gana asociāliem pret "ļauno pasauli tur ārā" un attīstīt to, kas ir pazīstams kā "antiattieksme". Savās grupās viņi rada savdabīgu kodeksu, kas jāievēro, lai būtu "īsts" aktīvists. Tajā ietverts apģērbs, ēšana, atpūta un attieksme. Šie kodeksi rada savu modi. Tālāk sniegti daži piemēri. 1. HIPIJI!
Plaša grupa. Viņiem ir slieksme klīst apkārt grupās, pasludinot "mieru, mīlestību un laimi" ikvienam, kopā dzert zāļu tēju, smēķēt ne tikai tabaku un ļoti mīlēt The Beatles. Mode: laissez faire attieksme pret problēmām, daudz lietotu apģērbu veikalā pirktu drēbju, bieži spilgtās krāsās un no Indijas, kopā sēdēšana un sapņošana par Ūdensvīra laikmetu, par kuru viņi dzied daudz dziesmu. Ož pēc dīvainām zālēm, nav visai labi mazgāti. Viņiem šķiet, ka pasaule ir slikta vieta, tāpēc lielāko daļu laika stāv tai pāri. Pasīvi. Mīl ikvienu un guļ ar ikvienu. Apolitiski. Veģetārieši. 2. PANKI!
Aktīvi un agresīvi. Galvenokārt dzīvo skvotos. Ļoti antinacistiski, antikapitālistiski, antipolitiski, ir pret visu, bet patiesībā nav par kaut ko skaidru un acīmredzamu. Dzer daudz alus un bojā savas ausis ar skaļu, sliktu mūziku, kas parasti sastāv tikai no diviem akordiem. Akcijās viņiem patīk iznīcināt daudz mantu. Valkā galvenokārt blāvi melnas drēbes, daudz asu priekšmetu, dažreiz tetovēti. Drēbes viegli krīt nost. Arī nav visai tīri. Ienīst ikvienu, īpaši nacistus, hipijus un vecākus. Domā, ka ir anarhisti. Smēķē pārāk daudz. Vegāni. 3. STUDENTI AKTĪVISTI!
Jauki un draudzīgi. Ļoti akadēmiski, mazliet iedomīgi. Patīk daudzas ilgas sanāksmes. Labi ģērbti. Dod priekšroku cilvēku pārliecināšanai ar pieticīgām, pozitīvām akcijām un garām runām. Klausās R.E.M. un Smashing Pumpkins. Sapņo par karjeru, kurā viņi varētu apvienot daudz naudas un pozitīvu rīcību. Domā, ka tehnoloģija var glābt pasauli. Pārāk aizņemti ar studijām un citām lietām, lai piedalītos daudzās akcijās. Patiesībā pūlī neizceļas. Daudz zina par vides problēmām. Balso liberāli. Uzvedībā nav pārmērību. Viņiem patīk savi vecāki. 4. ZELTA VECIE!
Veci, vismaz 35 gadi. Vēl joprojām apgrozās tā sauktajā "alternatīvajā" vidē. Patīk runāt par vecajiem laikiem. Melanholiski. Visu ir redzējuši. Pārāk daudz smēķēja un dzēra vai joprojām to dara. Galvenokārt nodarbojas ar praktisku darbību, piemēram, ēst gatavošanu, mākslu, amatniecību vai dzīvošanu grupā vai kopienā. Klausās Jefferson Airplane, Grateful Dead vai citas tā laika grupas. Reizēm apmeklē akcijas, bet "tā nav īstā lieta". Bieži ir gari mati, bārda (vīriešiem), gari čigānu svārki (sievietēm). Valkā tādas pašas drēbes kā pirms 20 gadiem. Dominē diskusijās, sakot, ka viņi zina vislabāk, jo ir bijuši šeit jau tik ilgi. Ja piedalās vēlēšanās, balso par mazām un radikālām, piemēram, komunistu, partijām. 5. PROFESIONĀĻI!
Faktiski aktīvismu pārvērtuši darbā. Viegli alternatīvi. Daudz zināšanu. Strādā pārāk daudz. Lielāko daļu laika dzīvo savos birojos. Nav speciāla ģērbšanās kodeksa, vienkārši "esi normāls un nepārspīlē". Patīk dziesminieku mūzika. Kafomāni. Atbalsta akcijas, bet bieži tās neapmeklē, jo nemaz nav brīva laika. Lielāko daļu sava laika iegulda fondu un biroju organizēšanā. Kritiski, bet lielākoties apolitiski. Reizēm pārdeg. 6. RADIKĀĻI!
Pilnīgi ziedojušies akcijām. Jauni, dusmīgi un nepacietīgi. Dzīvo kokos. Aktīvisms ir viņu dzīve. Pret moderno sabiedrību. Klausās aktīvistu mūziku. Uzskata, ka īstā lieta ir aktīvisms. Patīk akcijās tikt arestētiem. Earth First! Valkā vecas drēbes, bieži zaļas vai melnas. Ir katrā akcijā, katrā mītiņā, nicina tos, kuri nav. Kareivju gars. Dziļie ekologi, patīk salt vai samirkt labas lietas dēļ. Naturālisti. Ož. Anarhisti. Daudz dzer vai smēķē, kad gadās izdevība.
"Karls Lagerfelds"
No The Verge (tagad greenpepper), 1997. g. janvāris. |
MĪTS Mīts par to, ka visi pasaules iedzīvotāji var dzīvot tā kā ASV, ir pilnīgi absurds. Ja jaunattīstības valstis gribētu sasniegt pašreizējo attīstīto valstu patēriņa līmeni, pasaules dabas resursi izsīktu jau pārdesmit gadu laikā. To pierāda zemāk minētie skaitļi: Pašreiz cilvēki patērē 40% no visas fotosintēzes rezultātā iegūtās enerģijas, bet pie pašreizējiem patēriņa pieauguma tempiem 2050.gadā šis rādītājs sasniegs 80%. Cilvēki bagātākajās pasaules valstīs patērē 30-40% vairāk kaloriju nekā viņiem būtu nepieciešams. Cilvēku skaits uz pasaules palielinās. Piektdaļa bagātāko pasaules iedzīvotāju (1,2 miljardi) patērē 64% no ienākumiem, kamēr nabadzīgākā piektdaļa patērē 2%. Katru dienu izmirst no 50 līdz 400 dzīvnieku un augu sugu. Apvienoto nāciju organizācija ir aprēķinājusi, ka, lai nodrošinātu visus pasaules iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni, pamatizglītību, pajumti un būtiskāko medicīnisko aprūpi, būtu nepieciešami 13 miljardi latu. Tas ir nedaudz mazāk kā uz pasaules tiek tērēts golfa spēlei. Palielinās plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem un valstīm. Trūkst dzeramā ūdens. Pieaug starptautisko korporāciju ietekme sabiedrībā, kas nenozīmē to atbildības palielināšanos. Pēdējo 22 gadu laikā zemnieki ir zaudējuši 500 miljardus tonnu lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tuksnešu platības pēdējo gadu laikā ir paplašinājušās par 120 miljoniem hektāru. Ar papīru un malku, ko ASV katru gadu izsviež atkritumos, pietiktu, lai 200 gadus apsildītu 5 miljonus māju. Attīstītajās valstīs vidēji uz vienu iedzīvotāju tiek patērēta enerģija, kas ir vienāda ar 2000 kilogramiem ogļu, kamēr jaunattīstības valstīs viens cilvēks gadā patērē vidēji 400 kg ogļu gadā. |
|
Kādu vakaru apsēdieties un saskaitiet, cik daudz dabas resursus esat patērējuši savas dzīves laikā. Cik daudz elektroenerģijas jūs esat nodedzinājis? Cik daudz dabas resursu ir izmantoti, lai jūs varētu dzīvot savā dzīvoklī vai mājā, lai jūs nokļūtu uz darbu utt.? Cik daudz pārtikas preču jūs esat patērējis? Jūs atskārstu, kādu vides slodzi rada tikai viens cilvēks, kurš varbūt ir videi draudzīgāks nekā lielākā daļa šīs planētas iedzīvotāju. |
|
...lai samazinātu atkritumu apjomus un to bīstamību, ir viens no svarīgākajiem mūsdienu sabiedrības uzdevumiem. Viens no lielākajiem sadzīves atkritumu avotiem ir iepakojums. Tā apjomi pēdējo gadu laikā strauji pieaug. Piemēram, pārtiku iesaiņo dažādos celofāna iepakojumos, daudzreiz izmantojamu pudeļu vietā izmanto tetrapakas. Lai samazinātu iepakojuma negatīvo ietekmi uz vidi, svarīgi lietot materiālus, ko ir iespējams pārstrādāt (kartona vai papīra iepakojumu, plastikāta vai stikla pudeles, burkas u. tml.). Atkritumu daudzums ir jāsamazina tik tālu, lai to ražošana un apsaimniekošana jūtami neietekmētu dabas resursus un vide netiktu jūtami ietekmēta. |
|
Kopš 1973. g., kad iznāca ekonomista Ernesta Frīdriha Šūmahera (1911-1977) grāmata "Mazs ir skaists", šis vārdu savienojums ir folklorizējies. Nu to lieto arī tādā kontekstā, kas ir pilnīgā pretrunā ar autora idejām. Meklējot šo teikumu internetā, vispirms atradīsiet daudz informācijas tehnoloģiju firmu. Dž. Batona "Zaļo ideju vārdnīcā" šim teicienam ir atvēlēts atsevišķs šķirklis. Savukārt kāda cita ekonomista – vides aizsardzības kustības ienaidnieka V. Bekermana grāmata saucas "Mazs ir muļķīgs". Arī tas ir apliecinājums Šūmahera rakstītā nozīmīgumam. |
|
[Work, buy, consume, die.]
Fasādes demokrātija
Centrālais jautājums, ar ko saskaras demokrātiskās pārvaldes organizāciju funkcionāri pārejas jeb tranzītsabiedrībā, ir t.s. "sabiedrības demokratizācija". Tas ir demokrātiskā režīma leģitimācijas jautājums. Padomijas režīms ir radījis virkni asociāciju, kas izraisa kaunu, vainas apziņu un citas nepatīkamas emocijas cilvēkos, kam nekad nav bijusi kritiska attieksme pret sabiedriskām reālijām. Piemēram, padomijas laikā plaši lietotais termins ar mainīgu ģeometriju "darbaļaudis" ir sevi pilnībā diskreditējis tik tālu, ka pat arodorganizācijas postkomunisma valstīs ir tendētas drīzāk lietot politiskās elites jājamzirdziņu "tauta". Tas ilustrē institucionālo izmaiņu procesu, kas notika pēcpadomju periodā un balstījās uz trim vaļiem – veco struktūru, pārvaldes formu un funkcionāru bāzi, jaunu vērtību un simbolisko izteiksmju hierarhiju, kas tika uzņemta ar jau padomijā iestrādātiem psiholoģiskiem mehānismiem "uz urrā", un ārvalstu kapitālu, kas tika ieguldīts galvenokārt t.s. "demokrātiskajās institūcijās", kā nevalstiskās organizācijas utt. |
Veģetārisms.lv, "Dzīvnieku drauga fonds", "Dzīvnieku SOS", Zaļā alternatīva", "Zaļā brīvība" un "Zemes draugi" aicina Latvijas iedzīvotājus samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, lai tādējādi uzlabotu savu veselību, nodrošinātu dabas resursu efektīvāku izmantošanu, mazinātu zemes, gaisa un ūdens piesārņošanas un globālās sasilšanas tempus, kā arī mazinātu ciešanas, kuras cilvēki savu vēlmju apmierināšanas nolūkā nodara dzīvniekiem un dabai kopumā. |
|
Katru dienu redzu desmitiem cilvēku ēdam ātrās uzkodas, lai bez lieka laika tēriņa paspētu uz darbu vai svarīgu tikšanos. Mēs tik daudz domājam, runājam un pat sapņojam par ēdienu, bet nekad neatlicinām laiku, lai to pa īstam izbaudītu. Pasaules senākajiem iedzīvotājiem un vēl dažām kultūrām mūsdienās ēdiens nozīmē ne tikai miesas izsalkuma remdēšanu, bet arī dvēseles barošanu. |
Katru dienu, mēnesi un gadu mēs patērējam arvien vairāk un vairāk dabas resursu, vai nu izniekojot tos, vai arī uz iedzīvotāju skaita pieauguma rezultātā.
Pie pašreizējā patēriņa apjoma cilvēcei, lai tā varētu dzīvot videi draudzīgi, būtu nepieciešama teritorija trīs planētu Zeme lielumā.
Pašreizējā situācijā 20% pasaules iedzīvotāju patērē 80% no visiem zemes resursiem, kamēr nabadzīgākie 80% iedzīvotāju patērē tikai 20% no dabas resursiem.
80 miljoni koku nebūtu jānocērt, ja viss papīrs, ko kanādieši izsviež atkritumos, tiktu pārstrādāts. 25 reizes izmantojot stikla pudeli, patērē 93% mazāk enerģijas nekā saražojot 25 jaunas pudeles. |
|
Vidi degradējošais dzīvesveids, proti, pašreizējie patēriņa un ražošanas modeļi, kā to atzīst ANO, ir viena no galvenajām vides aizsardzības un ilgtspējīgās attīstības problēmām. Valsts iepirkums lielākajā daļā valstu, arī Latvijā, veido būtisku nacionālā patēriņa daļu un līdz ar to var būtiski ietekmēt vidi un ilgtspējīgu attīstību. Valsts pārvaldes institūcijas ir tās, kas izstrādā vides politiku, un tām būtu jārāda labais piemērs vides politikas ieviešanā un videi draudzīgā dzīvesveidā un saimniekošanā. |
|
