Viens no vecākajiem un pazīstamākajiem vides kustības žurnāliem "The Ecologist", kas Lielbritānijā iznāk jau kopš 1970. gada, sākot ar šo mēnesi ir pilnībā pārgājis uz publikācijām internetā, taupot papīru, krāsu un naudu. Turklāt lielākā daļa tekstu ir brīvi pieejama arī tiem, kas žurnālu nav abonējuši (ZB ir, pie mums varat izlasīt visu). Jauni raksti vietnē parādās vai katru dienu, pašlaik tur ir svaigas vēstis par nanotehnoloģiju, jaunu videi draudzīgu mazgāšanas līdzekli, ekoloģisko lauksaimniecību Japānā, mobilo tālruņu ietekmi uz veselību, ceļotāja iespaidiem Mongolijā utt. 

"The Ecologist" gadu gaitā ir krietni mainījies, un man pašai tuvāki bija 90. gadu numuri, kad dažādām vides problēmām veltītie raksti bija garāki un ar nopietnām atsaucēm. Pēc tam žurnāls paplašināja lasītāju loku, lielāku uzmanību sākot pievērst patērētājiem un briesmām, kas slēpjas zobu pastas tūbiņā. Bet arī to jūs varat novērtēt paši, jo internetā ir publicēts viss žurnāla arhīvs.

Plašā pētījumā ASV (publicēts žurnālā Environmental Health Perspectives) noskaidrots, ka cilvēki ar uzturu uzņem krietni vairāk kaitīgo polibromēto difenilēteru liesmu novērsēju nekā līdz šim tika domāts. Salīdzinot sakarību starp apēsto pārtiku un liesmu novērsēju (BLN) koncentrāciju asins serumā, veģetāriešu paraugos atklāts par 23 – 27 % procentiem mazāk BLN nekā gaļēdāju asinīs. Vislielākā liesmu novērsēju koncentrācija bija tiem cilvēkiem, kas ēda visvairāk putna gaļas. Arī sarkanās gaļas patēriņš palielina bīstamās vielas uzkrāšanos organismā.

Bromētos liesmu novērsējus lieto, lai samazinātu plastmasas, elektropreču un tekstilizstrādājumu aizdegšanās risku. Ar laiku tie izdalās no produktiem, piesārņojot dabu. Liela daļa BLN ir toksiskas, dabā noturīgas un bioakumulatīvas vielas, kas var radīt endokrīnās sistēmas, smadzeņu, reproduktīvās un nervu sistēmas traucējumus. Cilvēku organismā bromētie liesmu novērsēji lielākoties nokļūst ar putekļiem un pārtiku. Pēdējo desmitgažu laikā BLN koncentrācija cilvēku audos (aknās, nierēs un vairogdziedzerī) ir ievērojami palielinājusies, un visaugstākā tā ir bijusi divus līdz piecus gadus veciem ASV bērniem. Eiropas Savienībā BLN kontrole ir lielāka nekā ASV, un eiropiešu asinīs šo vielu ir par 10 līdz 20 procentiem mazāk nekā ASV un Kanādas iedzīvotājiem.

Šo deklarāciju Pasaules sociālajā forumā Belenā (Brazīlijā) 2009. gada janvārī parakstīja 34 valstu pārstāvji.

“Pasaule klimata pārmaiņu dēļ cieš no drudža, un šī slimība ir kapitālisma attīstības modelis.”
Evo Moraless, Bolīvijas prezidents, 2007. g. septembrī.

Cilvēces izvēle

  Mūsdienās cilvēcei priekšā stāv grūta izvēle: ekosociālisms vai barbarisms.
  Mums nav vajadzīgi jauni pierādījumi kapitālisma barbarismam – šīs parazītiskā sistēma izmanto gan cilvēci, gan dabu. Kapitālisma vienīgais virzītājspēks ir nepieciešamība gūt peļņu un tādējādi – vajadzība pēc pastāvīgas izaugsmes. Tas izšķērdīgi rada liekus produktus, izniekojot trūcīgos resursus un dabai atpakaļ atdodot tikai indes un sārņus. Kapitālismā vienīgais panākumu rādītājs ir tas, cik daudz tiek pārdots ik dienu, ik nedēļu, ik gadu. Tāpēc rodas liels daudzums produktu, kas tieši kaitē gan cilvēkiem, gan dabai un ko nevar saražot, vienlaikus neizplatot slimības, neiznīcinot mežus, kas izstrādā mūsu elpoto skābekli, neiznīdējot ekosistēmas un neizturoties pret ūdeni, gaisu un augsni kā pret kanalizāciju, kur atbrīvoties no rūpniecības atkritumiem.
  Kapitālismā vajadzība pēc izaugsmes pastāv visos līmeņos – no atsevišķa uzņēmuma līdz visai sistēmai kopumā. Korporāciju neremdināmo badu veicina imperiālistiskā izplešanās, meklējot arvien lielāku pieeju dabas resursiem, lētam darbaspēkam un jauniem tirgiem. Kapitālisms vienmēr ir kaitējis videi, bet mūsu dzīves laikā šie uzbrukumi zemei ir paātrinājušies. Pārmaiņas vairs nav vienkārši kvantitatīvas, bet jau kvalitatīvas, tās noved pasauli kraujas malā – līdz pat katastrofai. Aizvien lielākā skaitā zinātnisku pētījumu atklāj daudzus veidus, kā maza temperatūras paaugstināšanās varētu izraisīt neatgriezeniskas, nevaldāmas sekas – piemēram, Grenlandes ledus seguma ātru kušanu vai mūžīgajā sasalumā un zem okeāna ieslēgtā metānu atbrīvošanos, kas padarītu nenovēršamas katastrofālas klimata pārmaiņas.