|
Zaļā brīvība
|
Autors Ieva
|
|
Ceturtdiena, 10 jūnijs 2010 13:28 |
|
Sestdien, 12. jūnijā, ap 14:00–18:00 Andrejostā, pie radošā centra-garāžas "Komutators" notiks patiesi brīvais tirgus. 
Šis būs tirgus savā vislabākajā izpausmē – pilnīgi bez naudas klātesamības. Jūs paši to veidosiet – nesot sev nevajadzīgās, liekās mantas (drēbes, sadzīves priekšmetus u. c.) un dāvājot tās pret smaidu tiem, kam tās šķiet labas, protams, atrodot arī sev ko noderīgu. Veidosim šo tirgu kā svētkus, kuros dāvanas brīvi tiks pasniegtas un pieņemtas, jo lietās, kurās pats vairs neredzi pielietojumu un grasies vienkārši izmest, cits var gūt prieku. Spītēsim hipermārketu kultam, kur naudā ir bauda! Būsim kopā, dosim un ņemsim brīvā gaisotnē, valdot draudzībai, atslābināsimies un priecēsim sevi un citus, īsto noskaņu gūstot no muzikālās geto folkloras – visa tirgus garumā skanēs un rībinās trū skūl hip-hop's.
P.S. Tikai neuztraucieties, ja galīgi nav nekā atdodama – droši nāciet, aiznesīsiet kaut ko sev līdzi.
|
|
|
Autors Ieva
|
|
Pirmdiena, 24 maijs 2010 08:55 |
|
Trešdien, 26. maijā, "Zaļā brīvība" un Latvijas Zaļā kustība, ar Ziemeļvalstu padomes atbalstu, rīko semināru par to, kā atsevišķi cilvēki un mājsaimniecības var cīnīties ar klimata pārmaiņām, mazinot siltumnīcas efekta gāzu izmešus. Seminārs notiks Vides ministrijas 101. telpā (Peldu iela 25) un sāksies plkst. 10:00. Visi laipni gaidīti! PROGRAMMA 9:45 – 10:00 Dalībnieku reģistrācija, kafija 10:00 – 10:10 Semināra atklāšana un ievads, Alda Ozola, Latvijas Zaļā kustība 10:10 – 10:30 Mājsaimniecību oglekļa pēdas nospiedums – situācija un risinājumi, Jānis Brizga, Zaļā brīvība 10:30 – 11:10 Labā prakse Dānijā, Gunnar Boye Olesen, INforSE (Dānija) Labā prakse Lietuvā, Elena Talockaite, ECAT (Lietuva) 11:10 – 11:30 Situācija Latvija – klimata pārmaiņas un iedzīvotāju gatavība pielāgoties, Kristīne Āboliņa, Latvijas Universitāte 11:30 – 11:50 Vides izglītības pasākumi un iniciatīvas Latvijā: no izglītības un rīcību, Ilze Neimane, Vides projekti 11:50 – 12:10 ”8 soļi līdz klimatam draudzīgam dzīvesveidam”, Jānis Brizga, Zaļā brīvība 12:10 – 13:30 Diskusija par piedāvātajiem rīcības mehānismiem un rekomendāciju izstrādāšana
|
|
Autors Ieva
|
|
Piektdiena, 21 maijs 2010 10:04 |
|
ANO 2010. gadu ir pasludinājis par Bioloģiskās daudzveidības gadu. Bioloģiskā daudzveidība ir visu dzīvības formu dažādība uz Zemes – augu, dzīvnieku un mikroorganismu sugu, to gēnu un ekosistēmu daudzveidība, tā ir veidojusies miljardiem gadu laikā dabisko procesu, kā arī aizvien pieaugošās cilvēka darbības ietekmē.
22. maijā ir Starptautiskās bioloģiskās daudzveidības diena. Sestdien ikviens varēs doties aizraujošā dabas daudzveidības izzināšanas maratonā Ķengaragā un Daugavgrīvā kopā ar Dabas muzeja speciālistiem – ornitologu, entomologu, zooloģi, botāniķēm un mikoloģēm. Dalība pasākumos, bez maksas, satikšanās – plkst. 9, pie Ķengaraga Putnu vērošanas torņa (Kvadrāta ielas galā). Dalībnieki var pieteikties un uzzināt sīkāku informāciju, zvanot Gunai Bagradei: 29882116 vai e-pastā
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
. un Kasparam Milaševicam: 29110991 vai
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
Ķengaragā Latvijas Dabas muzeja ornitologa Dmitrija Boiko vadībā varēs iemācīties pazīt ūdensputnus un pie ūdeņiem mītošās putnu sugas. Turpat Daugavas krastā kopā ar zooloģi Dignu Pilāti meklēs gliemjus un sacentīsies, kurš atradīs visvairāk sugu. Savukārt pļavā kopā ar botāniķi Egitu Zviedri varēs izzināt pļavas augus un to lietošanu ārstniecībā, bet ar entomologu Jāni Dreimani – atklāt kukaiņu pasauli. Tikšanās laiks un vieta – plkst. 13, Daugavgrīva, Putnu vērošanas tornis (aiz 3. un 36. autobusa galapunkta).
Muzeja ornitologs D. Boiko mācīs atpazīt ūdensputnus un entomologs J. Dreimanis – piekrastes mežā un kāpās dzīvojošos kukaiņus. Botāniķu un mikoloģu Initas Dānieles un Diānas Meieres vadībā dalībnieki varēs iepazīt pelēko kāpu un tai pieguļošo bērzu audzi, uzzināt, kā augi pielāgojušies dzīvei kāpās un mēģināt atrast arī sēnes un ķērpjus.
Latvijas Dabas muzejs un starptautiskais žurnāls "GEO" no plkst. 19 līdz pat pusnaktij aicina uz Bioloģiskās daudzveidības dienas noslēguma nakts pasākumu Bišumuižas parkā. Tur pētīs un uzskaitīs augu, sēņu, gliemežu un putnu daudzveidību, bet līdz ar tumsas iestāšanos gaismas lamatās ķers un pētīsi kukaiņus.
|
|
Autors Ieva
|
|
Otrdiena, 18 maijs 2010 11:36 |
|
17. maijā Roterdamā 40 – 50 cilvēku no apvienības Roundup Monsanto rītausmā pieķēdējās pie lauksaimniecības ķimikāliju, biotehnoloģijas un sēklu ražotāja Monsanto rūpnīcas vārtiem un uz visu dienu apturēja uzņēmuma darbu. 
Viņu plakāti vēstīja: "Iedomājieties lauksaimniecību bez indes un ĢMO – pasauli bez Monsanto!" un "Pārtikas un toksiskas lauksaimniecības monopols – pasaule Monsanto skatījumā".  Apvienība vēlas, lai Monsanto pamestu sēklu tirgu, kur tam pieder 23 % procenti, un lai tiktu izbeigta sēklu un dzīvu organismu patentēšana. Monsanto un citas starptautiskās kompānijas lobē Nīderlandes valdību un ES, vēloties panākt likumu izmaiņas, kas lielajām kompānijām ļautu iegūt lielāku kontroli pār sēklu tirgu un pārtikas ražošanu. 
Pēdējo piecu gadu laikā Monsanto ir uzpircis trīs lielas nīderlandiešu sēklu firmas, kas darbojās starptautiskā līmenī: De Ruiter Seeds, Western Seeds un Seminis. Bloķētā rūpnīca līdz 2008. gadam piederēja De Ruiter Seeds. Tajā atrodas pētniecības laboratorijas, biroji, siltumnīcas un sēklu noliktava. 
(Attēli no http://ovl.indymedia.org) |
|
Autors Ieva
|
|
Otrdiena, 18 maijs 2010 07:51 |
Ceļā uz veselīgu, ilgtspējīgu, godīgu un savstarpēji atbalstošu Kopējo lauksaimniecības un pārtikas politiku Mēs, apakšā parakstījušies, uzskatām, ka Eiropas Savienībai nepieciešams steidzami atrisināt problēmas, ar kurām saskaras Eiropas pārtika un lauksaimniecība. Pēc vairāk nekā pusgadsimtu ilgas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas industrializācijas Eiropā ir ievērojami sarucis ilgtspējīgas ģimenes lauku saimniecību skaits un vietējās pārtikas kultūras. Šodien mūsu pārtikas sistēma ir atkarīga no fosilās degvielas, ko pārdod par mākslīgi pazeminātu cenu, tā neņem vērā, ka ūdens un zemes resursi ir ierobežoti, un atbalsta neveselīgu uzturu, kurā patērē pārāk daudz kaloriju, tauku un sāls, un pārāk maz – augļu, dārzeņu un graudaugu. Raugoties nākotnē, redzams, ka arvien lielākās enerģijas izmaksas, ievērojama bioloģiskā daudzveidības samazināšanās, klimata pārmaiņas un sarukušie ūdens un zemes resursi apdraud turpmāko pārtikas ražošanu. Vienlaikus pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits draud ar iespējamu divējādu slogu: plaši izplatītu badu un hroniskām slimībām, kuras izraisa pārlieku lielais patēriņš. Šīs problēmas mēs varam veiksmīgi risināt tikai ar pilnīgi citādu pieeju pārtikas un lauksaimniecības politikai un praksei. Eiropas Savienībai ir jāatzīst un jāatbalsta ilgtspējīgo ģimenes lauksaimniecību būtiskā loma iedzīvotāju pārtikas apgādē. Visiem cilvēkiem jābūt pieejamai veselīgai, drošai un barojošai pārtikai. Veidiem, kā mēs audzējam, izplatām, sagatavojam un ēdam pārtiku, vajadzētu cildināt Eiropas kultūras daudzveidību, taisnīgi un ilgtspējīgi nodrošinot mums uzturu. Pašlaik tiek apspriesta ES Kopējā lauksaimniecības politika (KLP), un 2013. gadā to ir paredzēts mainīt. Pēc desmitiem gadu ilgas starptautisko kompāniju un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) dominēšanas pārtikas un lauksaimniecības politikas noteikšanā ir pienācis laiks lauksaimniecības un pārtikas politiku pārņemt Eiropas iedzīvotājiem. Ir pienācis laiks pārtikas suverenitātei. Mēs uzskatām, ka jaunajai Kopējai pārtikas un lauksaimniecības politikai jāgarantē un jāaizsargā savu pilsoņu vieta ES valstīs un kandidātvalstīs un to iespējas un tiesības noteikt savus ražošanas, izplatīšanas un patērēšanas modeļus saskaņā ar turpmāk izklāstītiem principiem. |
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
|
|
|
|
Lapa 2 no 25 |
|
